TIM LI CAS HMOOB THIAJ TAWG UA OB PEB PAB

Hnub 30 lub 3 hlis, 1974 peb cov Tub Hmoob kawm ntawv nyob lub nroog Pas Lis (Paris, Fabkis teb): Lauj Suav, Lis Choj, Thoj Phiab, Yaj Tsaij thiab Lis Vwj tau los sib sau tham txog peb Hmoob tej kev nyuab siab niajhnub no, peb tau hais txog Hmoob tej kev sib tawg, sib ncaim. Peb nug tias yuav ua li cas peb haiv neeg Hmoob thiaj li yuav sib sau tau los nyob ua ib pab ib pawg ruaj nrees ?

LUS QHIB

Niaj hnub no mas xyov peb haiv neeg Hmoob lub neej tau poob ib theem qis kawg lawm los xyov tau nce ib theem siab. Sawvdaws sim xav saib seb, qhov uas sawv daws paub mas zoo li no: nyob Tuam Tshoj teb ( Suav Liab teb) uas mual txog xya plhom (7000 000 ) tus Hmoob mas peb tsis paub xyov lawv nyob li ca lawm; nyob Nyab Laj teb(Vietnam) uas muaj txog plaub-puas txhiab (400 000 ) tus Hmoob los ib yam nkaus; nyob Npiav Mas Nis ( Birmanie ) uas muaj txog 40 000 tus Hmoob los kuj tsis hnov lawv moo li thiab; nyob Thaib teb uas muaj txog ze ntawm yim-caum txhiab ( 80 000 ) tus Hmoob mas peb pom tias lawv los kuj tsis tall zoo nyob, raug luag ntsias sib tua ua li ub li no. Hmoob tau tawg ua ob peb pab; nyob teb chaws Los Tsuas (Laos) uas muaj txog peb-puas txiab ( 300 000) tus kwv tij Hmoob los ib yam nkaus: luag pej kum haiv neeg tau tuaj ntxias kom sawv daws tsis sib raug.

Txij puag thaum lub keeb los mus, peb haiv neeg Hmoob taw raug luag pej kum ntxias, Hmoob raug faib ua ob peb pab thiab tua tsis so. Li ntawv, peb haiv neeg thiaj thiaj tau tawg mus hauv tsib (5) lub tebcaheshais los saumno. Peb kwvtij neejtsa Hmoob kam muaj txog yim plhom (8 000 000) tawm leej diam. Xam tag tib sia peb cov Hmoob nyob Los Tsuas teb (Laos) yuav yog cov nyob qhov chaw zoo me-ntsis tsis hais ntawm phab ua noj ua haus los phab hauj lwm tebchaws los ibyam nkaus. Vim li ntawd peb thiaj xav kom peb kwvtij Hmoob uas nyob Los Tsuas teb no sib raug, sib sau los ua ib pab ib pawg, ua neej ua tsav, tsis txhob mus mloog luag peejkum haiv neeg tej lus thiab txhob mus ua luag tub txib. Kom muab haiv neeg Hmoob lub neej, lub hwj-chim los ua ntej dua tag puas-tsav puas- yam.

RAWS LI KWV HUAM

Txij puag thaum lub keeb los mus, peb haiv neeg Hmoob luib tebchaws nyob rau ntawm cov tiaj tus Dej Daj thiab tus Dej Xias, nyob Tuam Tshoj teb. Thaum ntawd peb haiv neeg Hmoob yog ib haiv neeg loj thiab muaj hwj chim; peb lub teb chaws los kuj loj thiab dav kawg. Peb ua liaj, yug tsiaj yug txhuv tau zoo. Haiv neeg Hmoob tau nyob nrog txoj kev thajyeeb, sib raug, sib hwm sib qhuas, muaj kavxwm kevcai zoo. Tiam sis Suav Tuam Tshoj (Han chinese) nqis zuj zus pem qaum teb los txeeb peb tebchaw. Peb Hmoob thiaj tau nrog lawv ua rog. Thaum civ thawj, peb yeej, rau qhov peb Hmoob sib poog thib peb Hmoob riam-phom zoo dua Suav li. Tabsis, ua mus ua los, thaum kawg peb Hmoob swb, vim tias muaj Hmoob tus puav tsuas xav txog nws xwb, tsuas xav txog nyiaj txiag, tsis xav txog Hmoob lub neej. Cov Hmoob no raug Suav ntiav, tau qhia Hmoon tej txujci rau Suav thiab coj Suav tuaj tua peb haiv neeg Hmoob thiaj li tau tawg mus ua ob peb pab.

Hmoob tawg - ib pab mus cuag Suav li lawm; ib txhia khiav mus rau sab Kuas Xyib (Guang Xi); ib txhia khiav mus rau sab hnub-poob, mus nyob rau Kuj-Ej-Tsaub (Gui Zhou). Cov no yog cov coob dua, lawv thiaj mus ua tau ib lub teb chaws. Tiam sis txij li thaum xyoo 1760, ua ntej Yes Xus, los mus txog xyoo 48 ua ntej Yes Xus, Suav pheej tuaj raws thiab tua Hmoob tsis so li.

Txij lub tiam tsib lis mus txug lub tiam xya, Yed Xus yug los lawm, Hmoob rov qab ua tau ib lub teb chaws loj, dav txog Kuj-Ej-Tsaub, Hub Pom (Hou Bei), Hub Naas (Hou Nan), Kuj Aas Xyib. Hmoob lub teb chaws ntawd, nyob hauv tej ntawv kwv huam, lawv muav hu ua "TSU" no. Hmooo lub teb chaws lub ceeb hu ua " xyeej Huab" ( Siang Hang ) nyob rau Hub peb. Tiam sis txij li xyso 650 (Yes Xus yug los lawm), Suav tua qaum-teb tuaj, Thaib (Puab Yib) (Nan Tchao) tua qab teb tuaj, Hmoob tua tsis yeej thiaj swb thiab tawg tas, sib faib ua ntau pab ntau pawb, nyias taus nyias khiav li lawm, mus nkaum ha.

Thaum lub tiam 19 los, Suav tseem caum Hmoob tua tua tsis so li thiab. Ces cov khiav taus thiaj li khiav los txoq Nyab Laj teb thiab Los Tsuas teb: los nkag rau Nyab Laj teb ze ntawm xyoo 1800 tej, nkag Nplog teb ze ntawm xyoo 1820. Tiam sis nyob hauv ob lub tebchaws no, tej av zoo ua noj ua haus luag twb yuav tas lawm. Hmoob tsis xav txeeb luag av, thiaj li nce mus ua teb, luaj-teb ntov hav- zoov nyob saum roob toj-siab. Tej roob tej ha no ua kom Hmoob yuav nyob ua ib-pab ib-pawg tsis tau, Hmoob thiaj tau tawg mus nyob puv tas Nyab Laj qaum teb thiab Los Tsuas qaum teb. Tsis tas li ntawd, thaum Fabkis tuaj txeeb tau ob lub teb chaws no ( Nyab Laj Teb xyoo 1884, Los Tsuas teb xyoo 1893) Hmoob tseem rovqab tau sib tua Hmoob mus ob peb zaug diam.

Hmoob rov sib tua zaum ib, yog nyob Nyab Laj qaum teb, nyob hauv lub tebchaws hus ua "Dong Quang", Hmoob tau sawv los ua rog nrog Fabkis thiab Puab Yib (Tho). Tiam sis cov Hmoob tsis nyob ua ib pab ib pawg, tsis ua ib lub siab: ib txhia mus pab Fabkis, los raug Fabkis ntxias ( ua Fabkis qhev, rov qab tua Hmoob ces Fabkis thiaj muaj nom rau ua). Ib txhia Hmoob xav ua nom hwv ces thiaj mus pab Fabkis tua lawv kwvtij neejtsa Hmoob. Li ntawd peb Hmoob thiab swb.

Zaum ob yog nyob Nyab Laj qaum teb (Puab Yib teb) thiab Los Tsuas qaum teb. Peb kwvtij neejtsa Hmoob tau raug cov nom Fabkis, Puab Yib, Nyab Laj thiab Nplog ua phem, sau se ntau, tsuj Hmoob peb taub-hau; kwvtij neejtsa Hmoob sawv daws thiaj li tau sawv los mus ntaus lub teb lub chaw txij ntawm xyoo 1918 mus txog xyoo 1921. Tiam sis, thaum kawg peb kuj swb thiab vim tias ib txhia Hmoob thiab cov nom tswv Hmoob tsuas xav txog nyiaj-txiag, ua nom noj pejxeem lub zog, xav tau ntsej-muag ntawm Fabkis, txawm mus ua Fabkis qhev (ces thiaj li yuav tau "nom" ua) thiaj coj Fabkis mus tua Hmoob. Qhovno yog sawvdaws tsis txawj ua ib pab ib pawg, tsis ua in lub siab, raug luah faib ua ob peb pab. Zaumno, ua tsov-rog tsis yog ua rau peb Hmoob lawm, yog mus ua rau luag lwm haiv neeg lawm xwb. Tejno ua rau sawvdaws tau swb rog, tau sib ncaim, tawg khiav tsov khiav rog tsis txawj tas.

Niaj hnub no los peb tseem nyob qees li hais los pem no. Hmoob tawg rog khiav rau ub rau no, nyob tsis muaj chaw, tseem ha tsis sib raug thiab vim tias muab nyiaj thiab nom coj los hais lawm xwb, tsis tshuav xav txog haiv neeg Hmoob lub neej paes tsawg.

Peb Hmoob thaum ub yog ib haiv neeg loj, muaj hwj-chim, muaj ntsej-muag thiab nyob ua ib pab ib pawg, sawv daus sib saib, sib xyuas, sib hlub. Vim licae los txog lub caij no es peb thiaj li yuav sib sau nyob ua ke tsis tau? Tam peb xav mas yog vim peb tsis txawj hais peb thiab yog vim luag ssab nrauv tuaj ntxias.

VIM LI CAS THIAB SIB SAU NYOB UA KE TSIS TAU ?

I. VIM YUS HMOOB

1. Txoj hauj lwm kav tebchaws:

Tsis muaj tus tseev-tsim (politic ) uas yuav taw kev rau sawvdaws kom sib sau tau los ua pab ua pawg, qhia sawvdaws ua noj ua haus thiab ua kom sawvdaws sib hlub.

Yav tas los lawm xam pom tias feem coob tsuas muab nwv tsev-neeg thiab lub xeem los hais, thiaj ua kom sawvdaws tsis sib raug thiab nyob ua ke nyuab. Tsis tag li ntawd, nws tseem ua kom sawvdaws sib txeeb nom, tseeb tswv tsis so, vim hais tias tsis tshua tau txais txoj kev ncaj pes tsawg : tus twg, xeem twg tau nom ua, ces txawm yuav tsuj lwm tus, lwm lub xeem. Leej twg los thiaj xav sawv ua nom "thiaj tsis mag luag tsuj", tus Hmoob xav li ntawd.

2. Yus tus Hmoob lub hlwb:

3. Txoj kev ua noj ua haus:

Hmoob txoj kev luaj-teb ntov-ntoo yog ib qho ua rau kom peb Hmoob tsiv teb tsawv chaw tsis so, thiab nyob tsis tau ua ib pab ib pawg coob ruaj nrees rau ib qho li lwm haiv neeg. Hmoob txoj kev ua teb yuav tsum muaj hav zoov dav, vim tias ib thaj teb tsuas ua tau li ob-peb xyoos xwb ces cov av twb tsuag lawm. Yog yuav ua teb lwm xyoos ntsiv yuav tsum tau luaj dua thaj tshiab lawm xwb. Tsis tas li ntawd, lub neej ua teb yoq ib lub neej tsomnyem, siv siav siv zog ntau heev. Yog Hmoob muaj Hmoob lub zog thiab lub sijhawm coj mus ua lwm yam ntshai yuav tau yam zoo rau Hmoob ntau dua thiab yuav coj Hmoob mus rau txoj kev vammeej sai.

II. VIM LUAG:

Muaj tsov muaj rog ncig Hmoob tsis som ua kom Hmoob nyob tsis muaj chaw. Tsis tas li ntawd, nws tseem ua kom Hmoob tau nrog luag ua txij toj peg, ua kom Hmoob tsis muaj caij ua noj ua haus thiab nyob tsis thajyeeb.

YUAV UA LI CAS THIAJ LI YUAV SAU TAU HMOOB LOS NYOB UA IB PAB IB PAWG?

I. Tus tseev tsim tebchaws uas peb xav kom ua:

2. Yam xav kom ua sai tshaj plaws yog :

  1. Nrhiav kev kom peb Hmoob sib rau thiab nrog peb cov kwvtij pem toj nram hav sib raug;
  2. Nrhiav kom Hmoob muaj noj muaj haus niaj hnub no thiab yav tom ntej.
  3. Ua ib lub koom Haum Hmoob los tshuaj xyuas Hmoob tej kev poob qab, es nrhiav kev qhia Hmoob ua noj ua haus;
  4. Qhia ntaub qhia ntawv thiab nthuav txoj kev tshiab rau peb Hmoob xws li tej txuj ci tshiab kom peb Hmooh nkag tau rau lub neej uas peb nyob teb chaws Los Tsuas (thiab lwm tee chaws uas peb nyob tam si no ).

XAUS LUS

Yav tag los lawm, xam pom tias Hmoob tau tawg ua pab ua pawg. Yuav kom peb cov Hmoob yuav rov qab nyob tau ua pab ua pawg, nyob nrees xws luag lwm haiv neeg:

Raws li kwv huam los mus, ib cov neeg muaj muaj thiab ib cov neeg txom txom nyem nyob tsis taus ua ke, ua tsis tau ib haiv neag ruaj. Peb yuav tsum kho kom peb haiv neej Hmoob tsis txhob mus raws li ntawd.

Li no, mas peb yuav tsum pab peb Hmoob, peb lub teb chaws Los Tsuas kom meej thiab nto npe xws li luag lwm teb chaws mus lawm yav tom ntej. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav ua ntsej ua muag, ua piv txwv zoo rau tag peb cov kwv tij neej tsa Hmoob nyob ntiaj teb no!!!!

Sau nyob nroog Pas Lis (Paris), hnub 1 lub 4 hlis1974.


N.B. Zaj saum no twb muab ntaus ib zog hau lub Rooj Xov Xwm Ntawv Hmoob nyob Vees Cas (Vientiane) lawm, tabsis peb lub Koom Haum Hmoob Australia (luam tawm xyoo 1978) xav tias kom peb Hmoob muab rov nyeem dua seb sawvdaws puas yuav xav li cas ntxiv?


Back to: [The Hmong Homepage ] [ Hmong-Aust Resource Page]